Gatavošanās eksāmenam: darbības vārdu formas un laika attiecības latviešu valodā
Kā tas darbojas
Latviešu valodā darbības vārdu formas ir izšķirošas, lai pareizi izteiktu laika attiecības, piemēram, pagātni, tagadni un nākotni. Šīs formas parasti arī norāda personu, tomēr ne vienmēr ar sešām pilnīgi atšķirīgām galotnēm: īpaši 3. personas vienskaitlī un daudzskaitlī forma bieži ir vienāda. Piemēram: ‹es eju› (es eju, tagadne), ‹es gāju› (es gāju, pagātne), ‹es iešu› (es iešu, nākotne), bet ‹viņš raksta› un ‹viņi raksta› ir viena un tā pati darbības vārda forma. Pareizas darbības vārda formas izvēle ir svarīga, īpaši garākos teikumos vai tekstos ar vairākiem laika slāņiem.
Latviešu valodā darbības vārda laiku izsaka ar galotnēm un daļēji arī ar celma pārmaiņām. Tagadnē, piemēram, ir formas ‹rakstu›, ‹raksti›, ‹raksta›, pagātnē formas ‹rakstīju› vai ‹rakstīja›, bet nākotnē, piemēram, ‹rakstīšu›, ‹rakstīsi›, ‹rakstīsim›, ‹rakstīsiet›, kā arī 3. personā ‹rakstīs›. Piemērs: ‹viņš raksta› (viņš raksta), ‹viņš rakstīja› (viņš rakstīja), ‹viņš rakstīs› (viņš rakstīs).
Piemērs
Kura forma ir ‹es lasu› (es lasu) preterīts?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.