Biežās refleksīvās formas un to funkcija teikumā latviešu valodā
Kā tas darbojas
Latviešu valodā refleksīvie infinitīvi parasti beidzas ar ‹-ties›, piem., ‹mazgāties› vai ‹satikties›. Finītajās formās atkarībā no personas un laika parādās refleksīvas galotnes, piemēram, ‹-os›, ‹-as›, ‹-amies› vai pagātnē ‹-ās›, piem., ‹es mazgājos›, ‹viņš mazgājas›, ‹viņš mazgājās› un ‹mēs satikāmies›. Refleksīvās formas var izteikt, ka subjekts darbību vērš uz sevi, ka vairākas personas kaut ko dara cita citai vai ka darbība notiek vidējā vai pasīvam līdzīgā nozīmē, piem., ‹durvis veras vaļā›. Refleksīvie vietniekvārdi, piemēram, ‹sevi›, ‹sev› un ‹sevis›, tiek lietoti, ja pats verbs nav refleksīvs vai prasa noteiktu rekciju.
Lieto refleksīvu verbu, ja darbība vēršas atpakaļ uz subjektu vai ir savstarpēja, piem., ‹Viņa ģērbjas› vai ‹Skolēni satiekas›. Lieto refleksīvu vietniekvārdu, ja nerefleksīvs verbs tomēr norāda uz to pašu personu, piem., ‹Viņa paskatījās uz sevi› vai ‹Viņa nopirka sev grāmatu›. Pēc prievārdiem un verbiem vietniekvārda locījumu nosaka rekcija.
Piemērs
Kurš verbs ir refleksīvs: ‹mazgāties›, ‹smaidīt›, ‹lasīt› vai ‹rakstīt›?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.