Biežāk lietoto lietvārdu vienskaitļa un daudzskaitļa locījumu formas latviešu valodā
Kā tas darbojas
Latviešu valodā skolas kontekstā parasti apgūst sešas lietvārdu locījumu formas un papildus arī vokatīvu. Šai tēmai īpaši svarīgi ir nominatīvs (kas?), ģenitīvs (kā? kam?), datīvs (kam?), akuzatīvs (ko?) un lokatīvs (kur?). Lietvārdu galotnes mainās atkarībā no locījuma un skaitļa (vienskaitlis vai daudzskaitlis). Piemēram: ‹skola› (nominatīvs vienskaitlī), ‹skolas› (ģenitīvs vienskaitlī vai nominatīvs daudzskaitlī), ‹skolā› (lokatīvs vienskaitlī), ‹skolām› (datīvs daudzskaitlī). Savienojumiem ar ‹ar› var būt instrumentāla nozīme, taču mūsdienu latviešu valodā tie neveido atsevišķu regulāru galotņu rindu kā patstāvīgs locījums.
Lietvārda locījuma galotne ir atkarīga no tā gramatiskās funkcijas teikumā (priekšmets, papildinātājs, piederība, vieta u. c.) un no tā, vai tas ir vienskaitlī vai daudzskaitlī. Galotnes atšķiras atkarībā no deklinācijas, taču var saskatīt biežākus modeļus. Formu ietekmē arī prievārdi: pēc ‹par› vienskaitlī parasti lieto akuzatīvu, piemēram, ‹par skolu›, bet daudzskaitlī — datīva formu, piemēram, ‹par skolām›. Savienojumos ar ‹ar› daudzskaitlī arī parādās datīva forma.
Piemērs
Kāda ir ‹draugs› (draugs) ģenitīva vienskaitļa forma?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.