KLASE 6 · MĀCĪBU ZINĀŠANAS
Biežas pagātnes formas kā ievads (latviešu valodā)
Kā tas darbojas
Latviešu valodā pagātni bieži sauc par ‹pagātne›. Bieža pagātnes forma ir vienkāršā pagātne pabeigtām darbībām. Piemēri: ‹es gāju›, ‹viņa lasīja›, ‹viņš vakar spēlēja futbolu›. Formas mainās atkarībā no personas. Daudziem darbības vārdiem 3. persona vienskaitlī un daudzskaitlī ir vienāda, piemēram, ‹viņš lasīja› un ‹viņi lasīja›. Pagātnes forma bieži tiek lietota stāstījumos, ziņojumos un jautājumos par agrākiem notikumiem.
Atceries
Daudziem darbības vārdiem pagātnes formu vislabāk iemācīties kā vienu veselumu. Bieži modeļi ir, piemēram, ‹es dziedāju›, ‹tu dziedāji›, ‹viņš dziedāja›, ‹mēs dziedājām›, ‹jūs dziedājāt›, ‹viņi dziedāja›. Tāpēc nevajadzētu pievērst uzmanību tikai vienai galotnei, piemēram, ‹-u› vai ‹-ja›, bet gan pilnai darbības vārda formai.
Daudziem darbības vārdiem pagātnes formu vislabāk iemācīties kā vienu veselumu. Bieži modeļi ir, piemēram, ‹es dziedāju›, ‹tu dziedāji›, ‹viņš dziedāja›, ‹mēs dziedājām›, ‹jūs dziedājāt›, ‹viņi dziedāja›. Tāpēc nevajadzētu pievērst uzmanību tikai vienai galotnei, piemēram, ‹-u› vai ‹-ja›, bet gan pilnai darbības vārda formai.
Piemērs
Kura pagātnes forma ir piemērota: ‹viņš spēlē› → ?
Pareizā forma ir ‹viņš spēlēja›. Šim darbības vārdam pagātnē 3. persona ir ‹spēlēja›.
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.