Nominatīvs un akuzatīvs biežāk lietotiem lietvārdiem latviešu valodā
Kā tas darbojas
Latviešu valodā lietvārda galotne mainās atkarībā no locījuma. Nominatīvs, piemēram, ‹zēns›, tiek lietots teikuma priekšmetam, savukārt akuzatīvs, piemēram, ‹zēnu›, bieži apzīmē tiešo papildinātāju. Galotnes ir atkarīgas no dzimtes un deklinācijas. Bieži vīriešu dzimtes vārdi uz ‹-s› vai ‹-š› akuzatīvā vienskaitlī bieži iegūst ‹-u›, piemēram, ‹skolotājs› → ‹skolotāju›. Sieviešu dzimtes vārdi uz ‹-a› akuzatīvā vienskaitlī bieži iegūst ‹-u›, piemēram, ‹grāmata› → ‹grāmatu›, un sieviešu dzimtes vārdi uz ‹-e› bieži iegūst ‹-i›, piemēram, ‹meitene› → ‹meiteni›. Pareizā galotne parāda, kāda loma lietvārdam ir teikumā.
Latviešu valodā teikuma priekšmets parasti ir nominatīvā, bet tiešais papildinātājs parasti ir akuzatīvā. Vienskaitlī bieži vīriešu dzimtes vārdi uz ‹-s› vai ‹-š› akuzatīvā bieži pāriet formās uz ‹-u›, sieviešu dzimtes vārdi uz ‹-a› bieži pāriet formās uz ‹-u›, un sieviešu dzimtes vārdi uz ‹-e› bieži pāriet formās uz ‹-i›.
Piemērs
Izvēlies pareizo formu akuzatīvā: aizpildi ‹Es redzu ___.› ar atbilstošu ‹zēns› formu.
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.