Vienkāršas piederības formas un ikdienas vārdi latviešu valodā
Kā tas darbojas
Latviešu valodā piederības formas, piemēram ‹mans›, ‹mana›, ‹mani›, ‹manas›, kā arī ‹tavs›, ‹tava›, ‹tavi›, ‹tavas›, tiek lietotas, lai izteiktu piederību vai piederību pie kā. Šīs formas saskaņojas ar lietvārda dzimti un skaitli, uz kuru tās attiecas: ‹mans zīmulis›, ‹mana grāmata›, ‹mani zīmuļi›, ‹manas grāmatas›. Papildus ir biežas nelokāmas formas, piemēram ‹mūsu› un ‹jūsu›, kā arī ģenitīva formas, piemēram ‹viņa›, ‹viņas› un ‹viņu›, piemēram ‹viņa zīmulis›, ‹viņas soma› un ‹viņu grāmatas›. Ikdienas vārdi, piemēram ‹soma›, ‹grāmata›, ‹zīmulis› un ‹skola›, ir bieži lietoti lietvārdi vienkāršos teikumos.
Piederības vietniekvārds bieži saskaņojas ar lietvārda dzimti un skaitli: ‹mans› vīriešu dzimtes vienskaitlim, ‹mana› sieviešu dzimtes vienskaitlim, ‹mani› vīriešu dzimtes daudzskaitlim, ‹manas› sieviešu dzimtes daudzskaitlim; attiecīgi arī ‹tavs›, ‹tava›, ‹tavi›, ‹tavas›. Piemērs: ‹mans zīmulis›, ‹mana soma›. Nelokāmi paliek ‹mūsu› un ‹jūsu›; attiecībā uz “viņa/viņas” bieži lieto ģenitīva formas ‹viņa›, ‹viņas› un ‹viņu›, piemēram ‹viņa zīmulis›, ‹viņas soma›, ‹viņu grāmatas›.
Piemērs
Kā latviski ir: „mans grāmata“? Izvēlies pareizo formu: ‹mana grāmata›, ‹mans grāmata›, ‹mani grāmata› vai ‹manas grāmata›.
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Latviešu valoda. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.