Zvaigžņu evolūcija un beigu stadijas – pamati un principi
Kā tas darbojas
Zvaigznes veidojas no gāzes un putekļu mākoņiem (miglājiem) gravitācijas ietekmē. Pēc kodolsintēzes ierosināšanās kodolā sākas galvenās secības fāze, kurā ūdeņradis saplūst par hēliju. Zvaigznes masa nosaka tās attīstību: mazmasas zvaigznes kļūst par baltajiem punduriem, masīvās iziet supernovas stadiju un kļūst par neitronu zvaigznēm vai melnajiem caurumiem. Hercšprunga-Rasela diagramma parāda attīstības ceļus. Beigu stadijas atšķiras pēc masas, temperatūras un blīvuma. Zvaigznes mūžs ir atkarīgs no tās masas: jo masīvāka, jo īsāk tā dzīvo.
Zvaigznes attīstība un beigu stadija būtiski ir atkarīga no tās sākotnējās masas. Mazmasas zvaigznes beidzas kā baltie punduri, masīvās — kā neitronu zvaigzne vai melnais caurums. Kodolsintēze nosaka galveno fāzi, pēc tam atkarībā no masas seko dažādas stadijas.
Piemērs
Kas notiek ar zvaigzni, kas līdzīga mūsu Saulei, pēc tam, kad kodolā ir izlietots ūdeņradis?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Astronomija. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.