KLASE 7 · MĀCĪBU ZINĀŠANAS

Aktīvs un pasīvs – pamatprincipi un pazīšanas pazīmes

Kā tas darbojas

Vācu valodā izšķir aktīvu un pasīvu. Aktīvā teikums parasti nosauc darītāju kā subjektu. Norises pasīvā uzmanības centrā ir norise; bieži šajā gadījumā aktīvā teikuma akuzatīva objekts kļūst par subjektu, bet darītāju var nosaukt ar papildinājumu ar ‹von›, taču nav obligāti jānosauc. Norises pasīvu veido ar ‹werden› formu un II divdabja formu. Papildus ir stāvokļa pasīvs ar ‹sein› un II divdabi. Ne visi darbības vārdi veido personisko pasīvu; dažiem iespējams tikai bezpersoniskais pasīvs.

Atceries
Vispirms pajautā, kas rīkojas un uz ko darbība ir vērsta. Aktīvs parāda darītāju, pasīvs pievērš uzmanību norisei vai rezultātam. Norises pasīvu atpazīst pēc ‹werden› + II divdabis, stāvokļa pasīvu — pēc ‹sein› + II divdabis.

Piemērs

Kurš teikums ir pasīvā? A) ‹Der Hund beißt den Mann.› B) ‹Der Mann wird vom Hund gebissen.› C) ‹Der Hund wird bellen.› D) ‹Der Mann hat Angst vor dem Hund.›

Pareizā atbilde ir B, jo šeit darbība ir uzmanības centrā un forma ‹wird gebissen› parāda norises pasīvu. A teikumā subjekts pats rīkojas, C ir Futur Aktiv, D nav pasīva teikuma.

Izmēģini pats tagad

50 Uzdevumi · trīs grūtības līmeņi · izvēle un skaitļu ievade

Uz mācību vienību →

Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: KMK izglītības standarti matemātikā ESA/MSA. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.