Tiešā runa – pamatprincipi
Kā tas darbojas
Tiešā runa atveido to, ko kāds precīzi saka vai domā. Tā ir rakstīta pēdiņās, piemēram, ‹Mila sagte: „Heute regnet es.“›. Ja pavadošais teikums ir pirms tiešās runas, pēc tā bieži raksta kolu. Ja pavadošais teikums ir pēc tiešās runas, to parasti atdala ar komatu, piemēram, ‹„Ich komme gleich“, sagte Ben.›. Jautājuma zīmes un izsaukuma zīmes atrodas pēdiņās, ja tās pieder tiešajai runai, piemēram, ‹„Wo bist du?“, fragte Amir.› vai ‹„Komm her!“, rief sie.›. Ja tiešā runa sākas ar jaunu teikumu, pirmo vārdu raksta ar lielo burtu.
Ieraksti pēdiņas ap tiešo runu. Pirms tās esošie pavadošie teikumi bieži beidzas ar kolu; pēc tiešās runas esošie vai tajā ievietotie pavadošie teikumi parasti tiek atdalīti ar komatiem. Runātās valodas pieturzīmes atrodas pēdiņās. Ja tiešā runa sākas ar jaunu teikumu, pirmo vārdu raksta ar lielo burtu.
Piemērs
Kurā teikumā tiešā runa ir uzrakstīta pareizi: ‹Lisa ruft: „Komm schnell!“› vai ‹Lisa ruft „komm schnell“!›?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Vācu. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.