Avoti un attēlojumi – pamatprincipi
Kā tas darbojas
Vēsturē izšķir avotus un attēlojumus. Avoti ir materiāli, teksti, attēli vai izteikumi, kurus vēsturnieki izvērtē noteiktam jautājumam. Attēlojumi ir vēlākas aprakstīšanas, skaidrojumi vai interpretācijas, piemēram, mācību grāmatās, filmās vai populārzinātniskos tekstos. Svarīga ir saistība ar pētāmo laiku un ar uzdoto jautājumu: Dienasgrāmata no gada 1914 ir avots Pirmajam pasaules karam. Vēstures grāmata no 2010 par Pirmo pasaules karu ir attēlojums. Taču tā pati vēstures grāmata pati var būt avots, ja pēta, kā cilvēki 2010 ir rakstījuši par vēsturi. Pie avotu veidiem pieder, piemēram, lietiskie avoti, attēlu avoti, teksta avoti un mutvārdu avoti. Vēsturnieki vienmēr kritiski pārbauda, kā avots vai attēlojums ir radies un cik uzticams tas ir.
Par pētāmo pagātni ir spēkā šāds princips: oriģinālie liecinājumi no vai tuvu laikam ir avoti, vēlākie skaidrojumi un kopsavilkumi ir attēlojumi. Tātad tas, vai kaut kas ir avots vai attēlojums, ir atkarīgs no jautājuma.
Piemērs
Ja vēsturnieki pēta Pirmo pasaules karu: Kurš no šiem piemēriem ir avots?
Izmēģini pats tagad
50 Uzdevumi
Uz mācību vienību →Paša skaidrojuma un pašu uzdevumu kopums no AmyMath. Profesionālā atsauce: Vēsture. Tematu sadalījums var atšķirties atkarībā no federālās zemes.